Veļu laiks joprojām ir aktīvs

Veļu laiks. Senatnes atblāzma? Izklaide mistikas mīļotājiem? Tējas vakara tēma folkloras cienītājiem? Bet ja nu – nozīmīga iespēja katram no mums?!

Veļu laiks ir mūsu iespēja uzlabot dzīvi, sev, savai ģimenei, mājiniekiem, tuviniekiem. Tieši tik vienkārši un spēcīgi. Tā ir iespēja saņemt senču palīdzību – nepastarpināti un tieši, gan kā senču padomu, gan kā mums vēlamus notikumus. Un to varam izdarīt vienkāršā, saprotamā, katram pieejamā veidā. Kā viss latviešu garīgajā kultūrā jeb latviskā dzīvesziņā - ļoti praktiski.

Šobrīd ir Ziemassvētku laiks. Vai šai laikā veļu rituāli ir aktuāli? Ir.

Bieži sastopamies ar priekšstatu, ka latviešiem veļu laiks tradicionāli ilgst no Rudenājiem (20.-22.septembris) līdz Mārtiņiem (8.-10.novemmbris). Šo plaši izplatīto viedokli vairāk vai mazāk uzstājīgi, taču ļoti aktīvi uztur folkloras kopēji. Vai tā ir? Tā ir, taču ir ne tikai tā. Sakrālā ģemoetrija, ko mums veido Saules ceļš, skaidri rāda, ka viņsaules laiks tiešām sākas Rudenājos, taču ilgst līdz pat Lieldienām. Ja skatāmies un Pasauli baltu acīm, sistēmiski viss šis laiks ir “otras puses” laiks, tātad arī laiks, kurā veļi ir aktīvi attiecībā pret šo sauli. Tas nozīmē, ka kontaktēšanos ar veļiem, veļu laika rituālus varam veikt arī šobrīd. Kā apstiprinājums tam ir liecības, ka arī mūsu senči tā arī ir darījuši. Ja gads bijis slikts, saimnieks Ziemassvētku naktī gājis rijā veļus pērt – kāpēc aizgājušā nav palīdzējuši?! Ar veļiem saistītus rituālus redzam pat Lieldienās. Piemēram, plaši pazīstamā Lieldienu tradīcija “Putnu dzīšana” ir nepārprotams veļu prom raidīšanas rituāls (kas ir skaidri saprotams – Lieldienās viņsaules laiku nomaina šīs saules laiks, un veļiem jāiet mājās laikus, lai neiestrēgtu šai saulē līdz rudenim).

Kā papildus apstiprinājums mums kalpo maskošanās tradīcijas, ar kurām esam pasakaini bagāti. Maskas kā “atnācēji no otras puses” nāk laikā kad tas ir iespējams, proti, kad Pasaules abu daļu - viņsaules un šīs saules, robežas viņiem ir viegli šķērsojamas. Un redzam, ka masku gājieni iet laikā no rudens līdz pat pavasarim. Tātad arī veļiem, kas arī ir “atnācēji no otras puses”, viss šis laiks piedāvā iespēju viesoties šajā saulē. Un viņi, tāpat kā laikā, kad vēl dzīvoja šaisaulē, labprāt dodas ceļojumos un ekskursijās, kad tas ir iespējams. It īpaši, ja tos aicinām un mielojam. Kurš gan atteiksies no ielūguma uz dzīrēm?

Kāpēc tad tik izplatīts ir uzskats, ka veļu laiks ir tikai rudenī, līdz ziemai? Iespējams, tas ir saistīts ar paša cilvēka dabu – jebkurā periodā visaktīvāk darboties tieši sākumā, kad viss notiekošais vēl ir jauns, kad to esam ilgi gaidījuši, kad psiholoģiski “nu beidzot varam”. Kad vārti atveras, dodamies iekšā skriešus, ātri “izšaujam visu pulveri”, piesātināmies ar notiekošo, arī piepildām mērķus, bet pēc tam gan zaudējam interesi, gan arī tik lielas vajadzības vairs nav, jo viss jau izdarīts. Bet ja nu ir tā, ka nekur neskrējām, ka vēl neesam izdarījuši, vēl neesam piepildījuši, to varam darīt krietni ilgāk.

Tātad, šobrīd neko neesam nokavējuši, un mums joprojām ir iespēja caur veļu laika rituāliem saņemt senču palīdzību.

Lai labāk izprastu veļu rituālus, apskatīsim kas ir velis? Tiešu atbildi uz šo jautājumu latviskajā dzīvesziņā neatradīsim. Tāpat kā neatradīsim atbildi uz jautājumu kas ir dievs vai kas ir vells. Šīs atbildes netiek dotas apzināti. Patiesībā zināšanas par to, kas ir dievs vai velis, cilvēkam neko nedotu. Cilvēkam ir svarīgi zināt nevis kas tas ir, bet gan kā ar to sadzīvot, kādi ir viņu notikšanas un saskarsmes likumi, tos izprast un ievērot. Ko tad mēs atrodam zināšanās par veli? Baltu izpratnē cilvēks sastāv no trīs daļām – augums, velis un dvēsele. Nomirstot cilvēkam, augums iet bojā, bet velis dodas pie Veļu mātes, tātad – paliek māriskajā jeb Pasaules sistēmā, proti, turpina dzīvot Pasaulē, tikai “otrajā pusē”. Tātad velis ir cilvēka daļa, kas turpina dzīvi pēc auguma nomiršanas. Varam teikt, ka veļi ir cilvēki bez auguma, taču ar to pašu apziņu un pieredzi, kas viņiem bija dzīvē šaisaulē. Un tieši tā pret veļiem izturējās mūsu senči – kā pret savējiem, kas ir tādi paši kā mēs, tikai šobrīd ir devušies dzīvot un strādāt citur. Un tieši iespēja ņemt palīgā tos, kas strādā plānā, kurš mums pašiem nav pieejams, ir viens no veļu rituālu iemesliem.

Kā tad veļi mums var palīdzēt? Skatoties veļu laika tradīcijas, redzam, ka no veļiem tika sagaidīta divu veidu palīdzība. Viena no tām – padoms. Veļi savas dzīves (savu dzīvju) laikā Pasaulē ir uzkrājuši bagātīgu pieredzi, kura mums neapšaubāmi ir vērtīga. Tāpēc veļu kā pieredzējušu senču padoms ko darīt vai nedarīt, kā rīkoties vai nerīkoties mums palīdz pieņemt pareizos lēmumus. Acīmredzot, šāda padoma saņemšana rituālā veidā, ko sastopam senču tradīcijā, notiek saimei apēdot ēdienus, kas tika likti veļu mielastam. Veļi mielojoties ēdienu enerģētiski iztukšo, ko pēc veļu mielasta pieredzam katru reizi, taču patērējot ēdiena enerģiju, viņi atstāj šai ēdienā informāciju, kuru mēs saņemam, ēdienu apēdot. Tāpēc viens no veidiem, kā saņemt veļu palīdzību, ir klāt veļiem mielasta galdu, un pēc viņu mielasta šo ēdienu apēst.

Otra veida palīdzība, ko no veļiem varam sagaidīt, ir mums labvēlīgu notikumu veidošana. Dzīvojot šajā saulē, mums ir sarežģīti ietekmēt procesus Pasaules smalkajā daļā. Cilvēki gan mēģina to darīt ar dažādu sakrālu rituālu palīdzību, taču tas prasa noteiktas zināšanas, prasmes, pieredzi un arī resursus. Savukārt, veļi šai smalkajā pasaulē dzīvo, līdz ar to viņiem padarīt darbiņu tur ir tikpat pieejami, kā mums šeit. Tāpat kā mēs varam iesēt lauku šai saulē, viņi var nodrošināt, lai grauds izdīgst no “otras puses” šajā pusē. Sadarbojoties, mēs kopā veidojam notikumus Pasaulē kā kopumā, nevis tikai tai pusē, kurā katrs šobrīd atrodamies. Tas būtu līdzīgi, kā rūpnīcai vienā zemē ražot preci, kam sastāvdaļas ražo otrā zemē, bet rezultāts veidojas kopīgs. Lai tas notiktu, mēs aicinām veļus uz mielastu, mielojam tos un lūdzam, lai viņi veic to vai citu darbu, kas palīdzētu mums. Jebkurā jomā, kurā mēs šodien dzīvojam un strādājam.

Vai lūgt veļu palīdzību, kontaktējoties ar viņiem tieši? Šodien redzam, ka kontaktēšanās ar veļiem kļūst arvien populārāka. Cilvēki praktizē dažādas veļu laika meditācijas, veļu pirtis u.tml. Senatnē redzam, ka mūsu senči tā nedarīja. Mums nav tradīciju cilvēku kā saimes tiešiem kontaktiem ar veļiem. Ar veļiem kontaktējās viens cilvēks – saimnieks, jeb pēc būtības – pieredzes bagātākais un garīgi spēcīgākais saimes pārstāvis. Iespējams, ne velti. Saskarsme ar viņsauli tomēr prasa noteiktas zināšanas un noteiktu garīgo spēku, un noturību, lai izvairītos no nevēlamas viņsaules ietekmes. Ja mācāmies no sentēviem, redzam, ka drošības tehnika šajos jautājumos ir svarīga. Veļu mielastu vienmēr klāja ēkā, telpā, kurā mielasta laikā cilvēki neuzturas. Pēc mielasta nākot cilvēki veica veļu prom raidīšanas rituālus, un tikai pēc tiem ienāca paši. Tātad - tiešs kontakts ar veļiem nenotika. Tas gan nenozīmē, ka to nevaram darīt, taču jāsaprot, ka šādiem kontaktiem ir savi likumi, jābūt tiem gataviem, jāsaprot kā rīkoties un kā ne.

Veļu laiks ir mūsu iespējas. Veļu tradīcijas būs tik dzīvas, cik dzīvas mēs tās turēsim un īstenosim. Senči mūsu dzīvē ir ne tikai mūsu pagātnes atmiņas, ne tikai sendienu dižo notikumu godināšana. Viņi arī šobrīd ir tikpat dzīvi, kā mēs, un var nākt mums talkā tāpat, kā mēs varam palīdzēt viņiem. Darīsim to kopā.

Meža Roberts

Dienas ziņa nr.3

Dziesma ietekmē apkārtējo telpu, cilvēkus, kas atrodas telpā un pašu izpildītāju. Tādējādi dziesmu mēs varam uzskatīt par sakrālu instrumentu ar kura palīdzību mēs varam tieši ietekmēt procesus savā dzīvē un dzīves telpā. Ja mēs izprotam teksta būtību, tad mēs varam šos procesus virzīt.

5 ieteikumi kā vērtīgi nosvinēt Ziemassvētkus!

Ieteikumi kā vērtīgi nosvinēt Ziemassvētkus, lai uzlabotos Tava dzīves kvalitāte!

1. Izrotā māju, istabu, savu dzīves telpu ar latviskiem rotājumiem.Izveido puzuri, saulīti u.c. materiālus, tādejādi enerģētiski attīrot un uzlādējot telpu ar svaigu enerģiju. Skaties, kā pagatavot puzuru, skaties šeit":  https://www.youtube.com/watch?v=yHLFq5aqSz0
   
2. Svētkos velc tautastērpu vai apģērbu un rotas ar baltu zīmēm. 👗
   
3. Ziemassvētku laikā sastādi plānu nākamajam gadam. 📝Ziemassvētki ir īstais laiks plānu rakstīšanai, jo dabā valda sakrālais laiks. Ziema izsenis ir bijusi garīga rakstura darbu spēka laiks!
   
4. Apmeklē pasākumu, kurā var piedzīvot latviskās tradīcijas kā, piemēram, dziedāt tautasdziesmas, iet rotaļās, vilkt bluķi un godināt citas latviešu svētku tradīcijas.
   
5. Apmeklē kādu no Latvijas spēka vietām.🌌Spēka vietās var smelties īpašu spēku no senatnes, jo īpaši gadskārtu svētku laikā. https://ej.uz/speka-vietas

Lai lustīgi, gaiši un vērtīgi Tev šie svētki!

Nedēļas ziņa nr.2

Vai tu zināji?

Latviskajā pasaules redzējumā cilvēks sastāv no 3 daļām- dvēsele, augums un velis. Mūsu senči neattiecināja uz cilvēku, piemēram, jēdzienu "gars". Veļu laikā cilvēkus apciemo senču veļi, tātad- mūsējie.

Nedēļas ziņa nr.1

Vai tu zināji?

Mūsu senču raksts un zīmes nav vienkārši ornaments. Tās izmantojamas gan teksta pierakstiem, gan laika/notikumu hroniku glabāšanai, gan cilvēka dzīves procesu tiešai un netiešai ietekmēšanai. Zīmes un to kopības saistītas ar sakrāla rakstura procesiem, kurus saprotot un pārvaldot varam uzlabot mūsu dzīves kvalitāti.

Mārtiņi/veļu laiks

Mārtiņi, Saules gadskārtā sācies gada noslēdzošais laiks kuram sekos Ziemassvētki – gada noslēgums un jauna gada sākums. Mārtiņos beidzas rudens un sākas ziema. 

Gan Pasaules enerģētikā, gan dabā varam vērot aktīvus Mārtiņa procesus: Mār-tiņ-š jeb Māra-tin, tātad Pasaules māriskie procesi (ie)tinas atpakaļ uz centru no kura kādreiz cēlušies, tiecas uz sākotni, no kuras izplauks nākamā cikla notikumi, sāksies jauns gada cikls. Tāpat kā kļavas lapa, kas vasarā bija koša un kupla, rudenī tiecina savas galotnes uz lapas centru, kā ietinas Māras kamolā, lai vasarā čakli savākto Saules enerģiju ieliktu centrā, no kura radīt un barot nākotni.

Mārtiņa laiks ir izteikts veļu laiks. Bieži sastopamies ar viedokli, ka veļu laiks sākas Rudenājos un beidzas Mārtiņos, taču sakrālā ģeometrija saka ko citu – veļu laiks tiešām sākas Rudenājos, bet turpinās līdz pat Lieldienām. Par to liecina arī mūsu tautas tradīcijas, kur sastopam veļu laikam atbilstošās darbības visā šai laikā. Mārtiņi ir aktīvā veļu laika kulminācija, tieši šobrīd ar veļiem saistītās darbības būtu veicamas visaktīvāk. Mielosim mūsu senču veļus, un saņemsim palīdzību no viņiem!

Praktiskais latviskums

Mūsdienās bieži raugāmies uz latviskumu kā uz ko svētu un neaizskaramu. Tas taču ir mūsu senču dižais mantojums, ko vislabāk skaisti nolikt goda vietā un ik pa brīdim tikai noslaucīt putekļus, lai labi izskatās! Jā, protams, mūsu senču garīgais mantojums ir dižs, taču tā nozīme nav izdaiļot mūsu “sasniegumu plauku”. Latviskā dzīvesziņa ir bagāta gudri veidota sistēma ar mērķi palīdzēt mūsu tautai un katram no mums labi dzīvot. 

Mūsu tautas dziesmas, dejas, teikas, pasakas, zīmes – tie ir garīgi instrumenti, ko mūsu sentēvi atstājuši mums lietošanai, atliek tikai tos izmantot. Protams, katrs instruments paģēr māku ar to rīkoties, kas sākas ar sapratni, kam tas vispār domāts un ko tieši var panākt to lietojot. Tieši šādi APCIRKNĪ skatīsimies uz latviskumu, saskatīsim to kā sistēmu, mācīsimies to lietot un uzlabosim mūsu dzīves, paši. Ko mēs varam panākt, izmantojot šos latviskos instrumentus? Jebko, kam vien pietiek dūšas un prasmju. No ikdienišķām lietām, kā nodrošināt brīvu vietu pārpildītā autostāvvietā vai pavilkt laiku garāku, ja jāpaspēj izdarīt vairāk kā parasti, līdz nozīmīgākajiem dzīves aspektiem kā ģimenes un dzimtas stiprināšana, vai laimīgas vides radīšana sev apkārt. Atliek tikai ķerties klāt! Pievienojies APCIRKŅA pulkam un- aiziet…

Latviskās dzīvesziņas avoti

Izglītojošu saturu pat latvisko dzīvesziņu vari meklēt: Dzīvotprieks mājas lapā vai facebook Latviskās dzīvesziņas PaSaule.

Tautasdziesmu avoti interneta vidē:

Dainu skapis (spied uz)
Latviešu folkloras krātuve

Citi digitāli pieejamie avoti:

https://dievturi.blogspot.com/

https://www.aprika.lv/gadskartas/

https://klki.lv/

Grāmatas:

Meklē grāmatas digitāli šeit: https://gramatas.lndb.lv/

Valdis Celms - Latvju raksts un zīmes

Osvalds Līdeks - Latviešu svinamās dienas

Marģers Grīns un Māra Grīna -Latviešu gads, gadskārta un godi

Aīda Rancāne  - Maskas un maskošanās Latvijā

Un citas vērtīgas grāmatas, pasākumi, notikumi un vietnes, kuras papildinās šo sarakstu ar laiku!